Basic Economics

1. Ekonomikas principi nosaka resursu sadali ierobežotības pasaulē

Ekonomika ir pētījums par ierobežotu resursu izmantošanu, kuriem ir alternatīvas izmantošanas iespējas.

Ierobežotība veicina izvēles. Ierobežotu resursu pasaulē ekonomika pēta, kā sabiedrības sadala šos resursus, lai apmierinātu neierobežotas vēlmes. Šis fundamentālais jēdziens attiecas uz visām ekonomiskajām sistēmām, neatkarīgi no tā, vai tās ir kapitālistiskas, sociālistiskas vai jauktas ekonomikas.

Kompromisi ir neizbēgami. Tā kā resursi ir ierobežoti, izvēle ražot vienu preci vai pakalpojumu nozīmē atteikšanos no cita ražošanas. Šis iespēju izmaksu jēdziens ir centrāls ekonomisko lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, sākot no indivīdiem līdz valdībām.

Efektivitāte ir galvenā. Ekonomiskās sistēmas cenšas sadalīt resursus pēc iespējas efektīvāk, maksimizējot ražošanu un minimizējot atkritumus. Tas ietver:

• Preču un pakalpojumu ražošanu, kurus cilvēki visvairāk vērtē
• Izmantojot vismazāk resursu šo preču un pakalpojumu ražošanai
• Preču un pakalpojumu izplatīšanu tiem, kas tos visvairāk vērtē

2. Cenas efektīvi koordinē piedāvājumu un pieprasījumu brīvajos tirgos

Cenas ir kā vēstneši, kas nodod ziņas—dažreiz sliktas ziņas, piemēram, par piekrastes īpašumiem, kurus vēlas daudz vairāk cilvēku, nekā var dzīvot pie jūras, bet bieži arī labas ziņas.

Cenu signāli vada lēmumus. Brīvajā tirgū cenas darbojas kā komunikācijas sistēma, nododot informāciju par relatīvo ierobežotību un pārpilnību. Kad prece kļūst ierobežota, tās cena pieaug, veicinot:

• Patērētājus izmantot mazāk vai atrast alternatīvas
• Ražotājus palielināt piedāvājumu vai izstrādāt aizstājējus

Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars. Cenas automātiski pielāgojas, lai līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu. Kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenas pieaug, veicinot:

• Ražošanas palielināšanu
• Patēriņa samazināšanu
  Šis process turpinās, līdz tiek sasniegts līdzsvars.

Cenu kontrole kropļo tirgus. Kad valdības nosaka cenu griestus vai grīdas, tas noved pie:

• Trūkumiem (kad cenas ir noteiktas pārāk zemas)
• Pārpalikumiem (kad cenas ir noteiktas pārāk augstas)
• Neefektīvas resursu sadales
• Samazinātas preču un pakalpojumu kvalitātes vai daudzuma

3. Peļņa un zaudējumi veicina inovācijas un efektivitāti uzņēmumos

Peļņa ir acīmredzami vēlama un zaudējumi nožēlojami. Bet ekonomika nav uzņēmējdarbības vadība.

Peļņas motīvs veicina efektivitāti. Konkurējošā tirgū uzņēmumiem pastāvīgi jāinovē un jāuzlabo efektivitāte, lai izdzīvotu. Tas noved pie:

• Zemākām izmaksām patērētājiem
• Labākas kvalitātes produktiem un pakalpojumiem
• Efektīvākas resursu izmantošanas

Zaudējumiem ir nozīme. Lai gan sāpīgi atsevišķiem uzņēmumiem, zaudējumi spēlē būtisku lomu ekonomikā, norādot, kuri produkti vai pakalpojumi nav vērtēti patērētāju vidū, piespiežot neefektīvus uzņēmumus uzlabot vai iziet no tirgus, un pārdalot resursus produktīvākai izmantošanai.

Radošā iznīcināšana ir būtiska. Jaunu uzņēmumu un tehnoloģiju aizstāšana ar vecajām ir būtiska ekonomiskajai izaugsmei. Piemēri ietver:

• Automobiļi aizstāj zirgu pajūgus
• Digitālās kameras aizstāj filmu kameras
• Straumēšanas pakalpojumi izjauc tradicionālo televīziju un kinoteātrus

4. Darba tirgus ietekmē produktivitāte, prasmes un regulējumi

Praktiski katra mūsdienu industriālā nācija ir saskārusies ar darba drošības jautājumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir risināti reālistiski vai neveiksmīgi.

Produktivitāte nosaka algas. Konkurējošā tirgū darbinieku algas mēdz atspoguļot viņu produktivitāti. Faktori, kas ietekmē produktivitāti, ietver:

• Izglītību un prasmes
• Tehnoloģijas un kapitāla aprīkojumu
• Vadības praksi

Darba regulējumiem ir sekas. Lai gan bieži labi domāti, darba likumi var radīt neparedzētas sekas:

• Minimālās algas likumi var samazināt nodarbinātības iespējas zemu prasmju darbiniekiem
• Darba drošības regulējumi var padarīt darba devējus negribīgus pieņemt jaunus darbiniekus
• Obligātie pabalsti var palielināt darbaspēka izmaksas un samazināt kopējo nodarbinātību

Cilvēkkapitāls ir būtisks. Ieguldījumi izglītībā un prasmēs ir būtiski ekonomiskajai izaugsmei un individuālajai labklājībai. Tomēr ne visa izglītība ir vienlīdz vērtīga:

• Dažas studiju jomas nodrošina vairāk tirgū pieprasītu prasmju nekā citas
• Darba vietā iegūtā apmācība un pieredze var būt tikpat vērtīga kā formālā izglītība
• Mūžizglītība kļūst arvien svarīgāka strauji mainīgā ekonomikā

5. Investīcijas un spekulācijas ir būtiskas ekonomiskajai izaugsmei un riska pārvaldībai

Investīcijas un spekulācijas ir būtiskas ekonomiskajai izaugsmei un riska pārvaldībai.

Investīcijas veicina izaugsmi. Kapitāla uzkrāšana caur investīcijām ir būtiska produktivitātes un ekonomiskās izaugsmes palielināšanai. Tas ietver:

• Fizisko kapitālu (mašīnas, ēkas, infrastruktūru)
• Cilvēkkapitālu (izglītību, prasmes, veselību)
• Tehnoloģiskās inovācijas

Risks un atlīdzība ir saistīti. Augstāka riska investīcijas parasti piedāvā potenciāli augstāku atdevi. Šīs attiecības ir fundamentālas:

• Portfeļa pārvaldībai
• Kapitāla sadalei ekonomikā
• Uzņēmējdarbībai un inovācijām

Spekulācijām ir nozīme. Lai gan bieži kritizētas, spekulācijas var nodrošināt svarīgas ekonomiskās funkcijas:

• Nodrošinot likviditāti tirgos
• Palīdzot atklāt cenas
• Pārnesot risku no tiem, kas to mazāk spēj izturēt, uz tiem, kas to vairāk spēj

6. Apdrošināšana un riska pārnese spēlē būtiskas lomas ekonomiskajā stabilitātē

Apdrošināšana gan pārnes, gan samazina šos riskus.

Riska koplietošana sabiedrībai ir izdevīga. Apdrošināšana ļauj indivīdiem un uzņēmumiem aizsargāties pret katastrofāliem zaudējumiem, izplatot risku plašā grupā. Tas noved pie:

• Lielākas ekonomiskās stabilitātes
• Palielinātas gatavības uzņemties aprēķinātus riskus
• Efektīvākas resursu sadales

Morālais risks ir izaicinājums. Apdrošināšana dažkārt var novest pie riskantākas uzvedības, kas pazīstama kā morālais risks. Apdrošinātāji to risina ar:

• Pašriskiem un līdzmaksājumiem
• Izņēmumiem noteiktām augsta riska darbībām
• Cenu noteikšanu, pamatojoties uz individuāliem riska faktoriem

Valdības apdrošināšanas programmām ir plusi un mīnusi. Lai gan tās nodrošina svarīgas aizsardzības, valdības apdrošināšanas programmas dažkārt var radīt perversus stimulus:

• Plūdu apdrošināšanas subsīdijas veicina būvniecību plūdu apdraudētās teritorijās
• Noguldījumu apdrošināšana var veicināt bankas uzņemties pārmērīgus riskus
• Sociālās apdrošināšanas programmas var samazināt individuālos uzkrājumus un pašpaļāvību

7. Laiks un nauda ir savstarpēji saistīti, ietekmējot ekonomiskos lēmumus un rezultātus

Vecais teiciens, "laiks ir nauda", ir ne tikai patiess, bet tam ir daudz nopietnu seku.

Tagadnes vērtība ir galvenā. Tagadnes vērtības jēdziens atzīst, ka dolārs šodien ir vērtīgāks nekā dolārs nākotnē. Tas ietekmē:

• Investīciju lēmumus
• Finanšu aktīvu cenu noteikšanu
• Ilgtermiņa projektu novērtēšanu

Laika horizonti ir svarīgi. Dažādiem ekonomiskajiem dalībniekiem ir dažādi laika horizonti, kas var radīt potenciālus konfliktus:

• Uzņēmumi var koncentrēties uz ceturkšņa peļņu pretstatā ilgtermiņa izaugsmei
• Politiķi var prioritizēt īstermiņa popularitāti pār ilgtermiņa ekonomisko veselību
• Indivīdiem jālīdzsvaro pašreizējais patēriņš ar uzkrājumiem nākotnei

Aizkavēta apmierināšana var atmaksāties. Spēja atlikt tūlītējus atalgojumus par lielākām nākotnes priekšrocībām ir būtiska:

• Personīgajiem finansiālajiem panākumiem (uzkrājumi un investīcijas)
• Uzņēmējdarbības izaugsmei (peļņas reinvestēšana)
• Ekonomiskajai attīstībai (ieguldījumi infrastruktūrā un izglītībā)

Cilvēka attīstības ziņojums 2019. gadā atklāja, ka valstis ar augstāku pacietības līmeni (mērot pēc gatavības atlikt apmierinājumu) mēdz būt ar augstāku ekonomiskās attīstības līmeni.

Last updated: July 21, 2024