Key Takeaways
1. Atjaunojošās prakses koncentrējas uz attiecībām, nevis noteikumiem
Kamēr tradicionālā disciplīna pievērš uzmanību noteikumu pārkāpumiem, atjaunojošās prakses fokusējas uz cilvēku un attiecību pārkāpumiem.
Paradigmas maiņa. Atjaunojošās prakses nozīmē fundamentālu pieejas maiņu skolās attiecībā uz disciplīnu un konfliktu risināšanu. Tā vietā, lai balstītos uz sodīšanas pasākumiem un izslēgšanas metodēm, piemēram, izraidīšanu no stundām, atjaunojošās pieejas tiecas labot nodarīto kaitējumu, atjaunot attiecības un iekļaut skolēnus atpakaļ skolas kopienā. Šī filozofija atzīst, ka problemātiska uzvedība bieži rodas no neapmierinātām vajadzībām vai prasmju trūkuma, nevis apzinātas nepakļaušanās.
Galvenie principi:
- Atdalīt rīcību no tās veicēja
- Koncentrēties uz kaitējuma labošanu, nevis vainas meklēšanu
- Iesaistīt visas iesaistītās puses konfliktu risināšanā
- Mācīt sociāli emocionālās prasmes un problēmu risināšanu
- Uzsvērt atbildību un labošanas pasākumus
Prioritizējot attiecības un kopienu pār stingru noteikumu ievērošanu, atjaunojošās prakses veido pozitīvāku skolas vidi, kur skolēni jūtas novērtēti, cienīti un motivēti sadarboties ar citiem.
2. Draudzīgas skolas vides radīšana ir būtiska
Mēs visi zinām, kad mūs kaut kur gaida.
Pirmie iespaidi ir svarīgi. Draudzīga skolas vide nosaka pozitīvu attiecību un skolēnu iesaistes toni. Tas sākas ar fizisko vidi un turpinās caur katru mijiedarbību, ko skolēni piedzīvo dienas gaitā. Skolām jāvērtē savas prakses, sākot no skolas administrācijas līdz klasēm, lai nodrošinātu, ka tās ir viesmīlīgas un iekļaujošas visiem skolēniem un ģimenēm.
Draudzīgas skolas vides galvenie elementi:
- Sirsnīgas sveiciena vārdi un smaidi no visa personāla
- Skaidras norādes un viegla orientēšanās telpās
- Daudzvalodu komunikācija, kad iespējams
- Skolēnu darbu un daudzveidības svinēšana
- Ērtas telpas skolēniem un ģimenēm
- Proaktīva jaunpienācēju skolēnu un ģimeņu uzņemšana
Draudzīgas vides radīšana nav tikai laipnība – tā veicina piederības sajūtu, kas atbalsta akadēmisko panākumu un pozitīvas uzvedības attīstību. Kad skolēni jūtas kā vērtīgi skolas kopienas locekļi, viņi ir vairāk iesaistīti mācībās un retāk izrāda nevēlamu uzvedību.
3. Efektīva klases vadība balstās uz stiprām attiecībām
Vienkārši sakot, skolēniem ir grūtāk izrādīt nepakļaušanos vai necieņu pret pieaugušajiem, kuri skaidri rūpējas par viņiem un viņu nākotni.
Attiecības pirmajā vietā. Efektīva klases vadība balstās uz stiprām, pozitīvām attiecībām starp skolotājiem un skolēniem. Kad skolēni jūtas cienīti, saprasti un aprūpēti, viņi ir gatavāki sadarboties un retāk izrāda traucējošu uzvedību. Šī pieeja pārorientē uzmanību no skolēnu uzvedības kontroles uz savstarpējas cieņas un kopīgas atbildības veicināšanu.
Galvenās stratēģijas attiecību bāzētai klases vadībai:
- Iepazīt skolēnu intereses un dzīvi ārpus skolas
- Lietot skolēnu vārdus un sveicināt katru personīgi
- Regulāri rīkot klases sapulces un aplīšus
- Nodrošināt iespējas skolēnu balsij un izvēlei
- Nepareizu uzvedību risināt privāti un ar cieņu
- Demonstrēt uzvedību un attieksmi, ko sagaida no skolēniem
Ieguldot laiku attiecību veidošanā, skolotāji rada klases vidi, kur skolēni ir iekšēji motivēti izpildīt prasības un pozitīvi iesaistīties mācību kopienā.
4. Neformālas atjaunojošās prakses novērš un risina nelielus konfliktus
Neplānotas sarunas ir viens no veidiem, kā ātri atrisināt konfliktus, pirms tie kļūst nopietnāki.
Proaktīvas un reaģējošas. Neformālas atjaunojošās prakses ir ikdienas rīki, ko pedagogi izmanto, lai veidotu kopienu, novērstu konfliktus un risinātu nelielas problēmas pirms to eskalācijas. Šīs prakses palīdz skolēniem attīstīt sociāli emocionālās prasmes un problēmu risināšanas spējas, radot pozitīvāku un sadarbības pilnāku skolas vidi.
Neformālu atjaunojošo praksi piemēri:
- Jūtu izteikšana (“Es jūtos... kad... jo...”)
- Klases sapulces, lai apspriestu jautājumus un veidotu kopienu
- Neplānotas sarunas konfliktu risināšanai
- Iesildīšanās un noslēguma pārbaudes
- Kopīga problēmu risināšana
- Vienaudžu mediācijas programmas
Pastāvīgi izmantojot šīs neformālās prakses, skolas var samazināt nepieciešamību pēc intensīvākām iejaukšanās un veidot kultūru, kur skolēni uzņemas atbildību par savām rīcībām un aktīvi strādā pie pozitīvu attiecību uzturēšanas ar vienaudžiem un pieaugušajiem.
5. Formālas atjaunojošās prakses risina nopietnu kaitējumu un atjauno uzticību
Ieejas plānu mērķis ir, lai skolēni pēc nepieciešamības atstāt stundu, lai nomierinātos vai pēc izraidīšanas, atgrieztos mācību kopienā ar minimālu traucējumu.
Strukturēta dziedināšana. Formālas atjaunojošās prakses tiek izmantotas, lai risinātu nopietnākus kaitējuma gadījumus vai ilgstošus konfliktus, kuriem nepieciešama strukturēta iejaukšanās. Šie procesi pulcē visas iesaistītās puses, lai dalītos ar savām perspektīvām, saprastu rīcības ietekmi un kopīgi izstrādātu turpmākās darbības plānus. Mērķis nav sodīšana, bet gan atbildība, dziedināšana un iekļaušana skolas kopienā.
Galvenās formālās atjaunojošās prakses:
- Upura un pārkāpēja dialogs
- Ģimenes grupu sapulces
- Klases aplīši nopietnu jautājumu risināšanai
- Ieejas aplīši pēc izraidīšanas vai ilgstošas prombūtnes
Šie formālie procesi prasa rūpīgu sagatavošanos un prasmīgu vadību. Tie nodrošina drošu vidi emociju izpausmei, atbildības uzņemšanai un uzticības atjaunošanai. Iesaistot visus iesaistītos risināšanas procesā, formālās atjaunojošās prakses palielina ilgtspējīgu pozitīvu rezultātu iespējamību.
6. Datu analīze un agrīna iejaukšanās atbalsta atjaunojošās pieejas
Informācija par skolas darbību ir mums apkārt; mums tikai jābūt mērķtiecīgiem, to atrodot, analizējot un izmantojot skolas uzlabošanai.
Lēmumu pieņemšana, balstoties uz datiem. Atjaunojošo praksi efektīvai ieviešanai nepieciešama nepārtraukta gan kvantitatīvo, gan kvalitatīvo datu analīze. Šī informācija palīdz skolām atklāt tendences, mērķēt iejaukšanās un novērtēt atjaunojošo pasākumu ietekmi. Turklāt agrīnas brīdināšanas sistēmas ļauj skolām proaktīvi atbalstīt skolēnus, kuri varētu saskarties ar akadēmiskām vai uzvedības grūtībām.
Analizējamie datu veidi:
- Disciplināro pārkāpumu iesniegumi un rezultāti
- Apmeklējuma un kavējumu tendences
- Akadēmiskās sekmes
- Skolēnu, personāla un ģimeņu aptaujas
- Kvalitatīva atgriezeniskā saite no atjaunojošajiem procesiem
Regulāri pārskatot šos datus, skolas var pielāgot savas pieejas, efektīvi sadalīt resursus un savlaicīgi iejaukties, lai atbalstītu skolēnus pirms nelielas problēmas pāraug lielās. Šī datu vadītā pieeja nodrošina, ka atjaunojošās prakses ir atbildīgas pret konkrētajām skolas kopienas vajadzībām.
7. Pāreja uz atjaunojošu domāšanu prasa pastāvīgu apņemšanos
Lai izvairītos no skolēnu stigmatizēšanas, mēs nevēlamies kvantificēt viņu relatīvo risku līmeni (kā to mēdz darīt valsts ziņojumi). Mēs nevēlamies, lai skolotāji kļūtu pārliecināti, ka daži skolēni ir bezcerīgi, un noteikti nevēlamies, lai skolēni padotos, domādami, ka viņu liktenis ir iepriekš noteikts.
Kultūras pārveide. Atjaunojošo praksi ieviešana nav ātrs risinājums, bet ilgtermiņa apņemšanās mainīt skolas kultūru. Tas prasa nepārtrauktu profesionālo attīstību, refleksiju un dziļi iesakņojušos uzskatu un prakses pielāgošanu. Šī pāreja var būt izaicinoša, jo bieži vien tā ir pretrunā ar tradicionālajām disciplīnas un autoritātes izpratnēm.
Galvenie elementi atjaunojošo praksi ilgtspējai:
- Pastāvīgs vadības atbalsts un piemērs
- Regulāras darbinieku apmācības un koučings
- Iekļaušana skolas politikās un procedūrās
- Panākumu svinēšana un mācīšanās no izaicinājumiem
- Skolēnu un ģimeņu iesaiste ieviešanā
- Pacietība un neatlaidība grūtību brīžos
Skolām jāapzinās, ka ceļš uz pilnībā atjaunojošu kultūru prasa laiku un pūles. Saglabājot izaugsmes domāšanu un pastāvīgi pilnveidojot pieeju, skolas var radīt ilgstošas pozitīvas pārmaiņas savās kopienās.
Last updated:
FAQ
What's "Better Than Carrots or Sticks" about?
- Restorative Practices Focus: The book emphasizes restorative practices as a means to create positive classroom management, moving away from traditional punitive measures.
- Authors' Expertise: Written by Dominique Smith, Douglas B. Fisher, and Nancy E. Frey, it draws on their extensive experience in education and student services.
- Comprehensive Approach: It covers the implementation of restorative practices in schools, focusing on building relationships, creating a supportive environment, and fostering student accountability.
- Educational Reform: The book advocates for a shift in school discipline policies to promote a more inclusive and empathetic educational atmosphere.
Why should I read "Better Than Carrots or Sticks"?
- Innovative Discipline Strategies: It offers alternative strategies to traditional discipline, which can lead to more effective classroom management and improved student behavior.
- Practical Guidance: The book provides actionable steps and real-world examples for educators to implement restorative practices in their classrooms.
- Focus on Relationships: It highlights the importance of building strong relationships between teachers and students as a foundation for learning and discipline.
- Educational Impact: Reading this book can help educators create a more positive school climate, which can enhance student engagement and academic success.
What are the key takeaways of "Better Than Carrots or Sticks"?
- Restorative vs. Punitive: The book contrasts restorative practices with punitive measures, advocating for the former as a more effective approach to discipline.
- Building Relationships: Emphasizes the importance of fostering strong, trusting relationships between students and educators to prevent and resolve conflicts.
- Empowerment and Accountability: Encourages empowering students to take responsibility for their actions and make amends, rather than simply punishing them.
- School Climate Improvement: Suggests that implementing restorative practices can lead to a more positive and inclusive school environment.
What are the best quotes from "Better Than Carrots or Sticks" and what do they mean?
- "It is easier to build strong children than to repair broken men." This quote underscores the importance of proactive and positive interventions in education to prevent future issues.
- "Punishments rely on our ability as adults to leverage an unequal power relationship over children." Highlights the book's critique of traditional discipline methods that focus on power dynamics rather than mutual respect and understanding.
- "Restorative practices are interwoven into every interaction in the building." Emphasizes the holistic approach of integrating restorative practices into all aspects of school life, not just as a response to misbehavior.
- "We want students to feel that same sense of fulfillment, too." Reflects the authors' goal of creating an educational environment where students are motivated and engaged in their learning.
How does "Better Than Carrots or Sticks" define restorative practices?
- Focus on Relationships: Restorative practices prioritize building and maintaining positive relationships among students and educators.
- Accountability and Amends: They involve holding students accountable for their actions and providing opportunities to make amends and restore relationships.
- Community Involvement: Encourages the involvement of the entire school community in resolving conflicts and supporting students.
- Preventive and Reactive: Restorative practices include both preventive measures to build skills and capacity and reactive measures to address conflicts when they arise.
What are the main differences between restorative and traditional discipline approaches according to "Better Than Carrots or Sticks"?
- Punishment vs. Restoration: Traditional discipline focuses on punishment, while restorative practices focus on repairing harm and restoring relationships.
- Behavioral Change: Restorative practices aim to change behavior through understanding and empathy, rather than fear of consequences.
- Community Engagement: Involves the school community in resolving issues, whereas traditional methods often isolate the offender.
- Long-term Impact: Restorative practices seek to create lasting behavioral change and a positive school climate, rather than short-term compliance.
How can educators implement restorative practices in their classrooms as suggested in "Better Than Carrots or Sticks"?
- Affective Statements: Use language that builds students' identity and agency, focusing on how actions affect others.
- Class Meetings and Circles: Regularly hold meetings and circles to discuss issues, build community, and resolve conflicts.
- Impromptu Conferences: Address minor conflicts quickly and constructively through brief, focused conversations.
- Formal Restorative Processes: For more serious issues, use structured dialogues and conferences to facilitate understanding and resolution.
What role do relationships play in restorative practices according to "Better Than Carrots or Sticks"?
- Foundation of Trust: Strong relationships create a foundation of trust, making it easier to address and resolve conflicts.
- Prevention of Misbehavior: When students feel connected and valued, they are less likely to engage in disruptive behavior.
- Supportive Environment: Positive relationships contribute to a supportive and inclusive school climate, enhancing learning and engagement.
- Empathy and Understanding: Building relationships fosters empathy and understanding, which are crucial for effective restorative practices.
How does "Better Than Carrots or Sticks" suggest handling student misbehavior?
- Understanding Behavior: Focus on understanding the reasons behind misbehavior rather than just the behavior itself.
- Restorative Conversations: Use restorative conversations to help students reflect on their actions and understand their impact on others.
- Making Amends: Encourage students to make amends and restore relationships as part of the disciplinary process.
- Consistent Practices: Implement consistent restorative practices across the school to ensure a unified approach to discipline.
What are some challenges educators might face when implementing restorative practices, according to "Better Than Carrots or Sticks"?
- Resistance to Change: Educators may face resistance from those accustomed to traditional discipline methods.
- Time and Resources: Implementing restorative practices can require time and resources for training and facilitation.
- Consistency Across School: Ensuring consistent application of restorative practices across all classrooms and staff can be challenging.
- Measuring Success: It may be difficult to measure the success of restorative practices compared to traditional methods.
How does "Better Than Carrots or Sticks" address the issue of school climate?
- Positive Environment: Advocates for creating a positive school climate through restorative practices that promote respect and empathy.
- Community Involvement: Encourages involving the entire school community in building a supportive and inclusive environment.
- Impact on Learning: A positive school climate is linked to improved student engagement and academic success.
- Continuous Improvement: Suggests ongoing assessment and refinement of practices to maintain and enhance the school climate.
What are the long-term benefits of restorative practices as discussed in "Better Than Carrots or Sticks"?
- Behavioral Change: Restorative practices lead to lasting behavioral change by fostering empathy and accountability.
- Improved Relationships: They strengthen relationships among students and educators, contributing to a more cohesive school community.
- Reduced Recidivism: Students are less likely to reoffend when they understand the impact of their actions and have made amends.
- Enhanced School Climate: Over time, restorative practices contribute to a more positive and inclusive school climate, benefiting all students.
Review Summary
Labāk nekā burkāni vai pātagas piedāvā atjaunojošas prakses klases vadībā, uzsverot attiecību veidošanu un sociāli emocionālo mācīšanos, nevis tradicionālas sodīšanas metodes. Lasītāji atzina šo grāmatu par noderīgu, iepazīstinot ar atjaunojošām pieejām, lai gan daži vēlējās vairāk praktisku īstenošanas stratēģiju. Grāmatas uzsvars uz pozitīvas klases vides radīšanu un konfliktu risināšanas prasmju apguvi atbalsojās daudzos pedagogos. Tomēr daži uzskatīja, ka šīs stratēģijas vairāk piemērotas mazākām klasēm vai prasa būtisku skolas līmeņa atbalstu. Kopumā lasītāji novērtēja grāmatas akcentu uz līdzjūtību un skolēnu attīstību, pat ja ne visi piekrita katram ieteikumam.
Similar Books
