Key Takeaways
1. Politisko definē drauga un ienaidnieka atšķirība
Politiskā atšķirība, uz kuras balstās politiskās darbības un motīvi, ir drauga un ienaidnieka dalījums.
Politiskā būtība. Kārlis Šmits uzskata, ka politiskā būtība slēpjas drauga un ienaidnieka atšķirībā. Šī atšķirība nav tikai metafora, bet gan cilvēku kopienas pamatā esoša realitāte. Tā norāda uz konfliktu iespējamību un nepieciešamību grupām definēt sevi attiecībā pret citiem.
Ne morāla, ne estētiska. Drauga un ienaidnieka dalījums nav balstīts morālos, ekonomiskos vai estētiskos kritērijos. Tas ir tīri politisks dalījums, kas rodas no konflikta iespējas. Ienaidnieks nav obligāti ļauns vai neglīts, bet vienkārši “cits”, ārpusnieks, ar kuru pastāv reāla konflikta iespēja.
Eksistenciāla izvēle. Šī atšķirība prasa eksistenciālu lēmumu par to, kas pieder pie kopienas un kas nē. Šis lēmums ir politiskās darbības pamats un politisko vienību veidošanas stūrakmens. Bez šīs atšķirības politiskā dzīve neeksistē.
2. Valsts būtība slēpjas politiskā lēmuma monopola pārvaldē
Valsts jēdziens pieņem politiskā jēdziena esamību.
Valsts kā lēmējinstitūcija. Pēc Šmita domām, valsti definē tās spēja pieņemt politiskus lēmumus, īpaši krīzes brīžos. Tas ietver varu izsludināt ārkārtas stāvokli un apturēt parasto tiesisko kārtību. Valsts suverenitāte balstās uz šo galīgo lēmumu pieņemšanas spēju.
Suverenitāte un izņēmums. Suverēns ir tas, kurš lemj par izņēmumu. Tas nozīmē, ka valsts vara vispilnīgāk izpaužas krīzes brīžos, kad tai jāreaģē izlēmīgi, lai aizsargātu savu pastāvēšanu. Šī lēmumu pieņemšanas spēja atšķir valsti no citām sabiedriskajām organizācijām.
Politiskā vienotība. Valsts ir augstākā politiskā vienība, jo tā pārstāv visaugstāko politisko vienotību. Tā ir vienība, kas var pieprasīt no saviem locekļiem galīgo upuri – gatavību mirt par politisko kopumu. Šī upurēšanās spēja ir valsts varas un leģitimitātes galvenais rādītājs.
3. Liberālisms tiecas politiku neitralizēt un depolitizēt
Liberālisms cenšas pārvērst politisko par ētisko, ekonomisko un tehnisko.
Depolitizācijas projekts. Šmits kritizē liberālismu par mēģinājumu neitralizēt un depolitizēt dažādas dzīves jomas. Liberālisms tiecas aizstāt politiskos lēmumus ar ētiskiem, ekonomiskiem vai tehniskiem risinājumiem, tādējādi novēršot vajadzību pēc politiskās spriedzes un drauga-ienaidnieka dalījuma.
Neitrālas jomas. Liberālisms popularizē neitrālu jomu ideju, piemēram, ekonomiku vai tehnoloģijas, kur var rast racionālus risinājumus bez politiska konflikta. Tas noved pie valsts vājināšanās un politiskās iesaistes samazināšanās.
Universālisma kritika. Šmits apgalvo, ka šī mēģinājuma radīt universālu, neitrālu kārtību ir bīstama ilūzija. Politiku nevar iznīcināt, to var tikai apspiest, un šāds mēģinājums var novest pie vēl vardarbīgākām konfliktu formām. Uzsvars uz individuālajām tiesībām un ekonomisko labklājību aizsedz politiskās varas un konflikta pamatrealitātes.
4. Cilvēcība un neitralitāte politikā ir maldinoši jēdzieni
Kurš vien atsaucas uz cilvēcību, tas vēlas maldināt.
Cilvēcības instrumentāla izmantošana. Šmits brīdina pret “cilvēcības” izmantošanu kā politisku jēdzienu. To bieži izmanto, lai delegitimizētu ienaidniekus un attaisnotu vardarbību. Attēlojot ienaidnieku kā necilvēcīgu, kļūst vieglāk attaisnot viņa iznīcināšanu.
Nav neitrālas pozīcijas. Politikas jomā neitralitātes ideja ir maldinoša. Katrs politisks akts ir daļējiņš un ietver puses izvēli. Nav neitrālas pozīcijas, no kuras spriest par politiskiem konfliktiem. Neitralitātes prasības bieži slēpj slēptas politiskas intereses.
Konkrēti piemēri:
- Humanitāras iejaukšanās bieži tiek attaisnotas cilvēces aizsardzības vārdā, taču tās vienmēr ir motivētas ar konkrētām politiskām interesēm.
- Starptautiskā tiesība tiek pasniegta kā neitrāls konflikta risināšanas ietvars, taču tā vienmēr tiek veidota spēcīgo valstu interesēs.
5. Politiskā būtība ir eksistenciāla, nevis normatīva
Politika nav ideāls, bet realitāte.
Konflikta realitāte. Šmits uzsver, ka politika ir eksistenciāla realitāte, nevis normatīvs ideāls. Tā balstās uz konflikta iespēju un grupu nepieciešamību aizstāvēt savu pastāvēšanu. Mēģinājumi uzspiest politikai morālus vai ētiskus standartus ir maldinoši un bīstami.
Decīzionalisms. Politiskie lēmumi nav balstīti uz racionālām aprēķinām vai universāliem principiem, bet gan uz konkrētiem spriedumiem noteiktās situācijās. Šī lēmumu pieņemšanas būtība ir būtiska politikas izpratnei.
Utopisma noraidīšana. Šmits noraida utopiskas vīzijas par pasauli bez konfliktiem. Viņš apgalvo, ka šādas vīzijas ir ne tikai nereālas, bet arī bīstamas, jo ignorē varas un cilvēka dabas pamatrealitātes. Politika ir neatņemama cilvēka eksistences daļa.
6. Valstij nepieciešama spēja diskriminēt
Valsts ir politiskā vienība, kas pārvalda fiziskās vardarbības monopolu.
Diskriminācija un vardarbība. Valsts spēja atšķirt draugu no ienaidnieka cieši saistīta ar tās monopolu leģitīmai fiziskai vardarbībai. Šī vara ir nepieciešama kārtības uzturēšanai un politiskās vienības aizsardzībai pret ārējiem draudiem.
Leģitīma vardarbība. Valsts vardarbība ir leģitīma, jo tā tiek īstenota politiskās vienības vārdā un pašsaglabāšanās nolūkā. Tas atšķir to no citām vardarbības formām, piemēram, noziedzīgas vardarbības vai privātiem konfliktiem.
Valsts vardarbības piemēri:
- Karš
- Tiesībaizsardzība
- Nāves sods
Pēc Šmita domām, valsts vardarbības spēja ir nepieciešams ļaunums – politiskās kārtības un vienības aizsardzības cena.
7. Politiskā jēdziens pieņem kara iespējamību
Karš ir visekstrēmākais politiskais līdzeklis.
Karš kā iespēja. Politiskā jēdziens pieņem kara iespējamību. Karš nav tikai diplomātijas neveiksme vai novirze, bet gan iebūvēta iespēja politisko vienību attiecībās. Kara iespēja ietekmē politiskos lēmumus un nosaka politiskās darbības robežas.
Reāls ienaidnieks. Reāla ienaidnieka esamība ir politikas priekšnoteikums. Bez ienaidnieka nav vajadzības pēc politiskām darbībām vai valsts varas īstenošanas. Ienaidnieks ir tas, kurš apdraud politiskās vienības pastāvēšanu.
Politisko vienību piemēri:
- Valstis
- Nācijas
- Reliģiskās grupas
Šīs vienības ir spējīgas iesaistīties politiskā konfliktā un potenciāli karot savā starpā.
8. Politiku nevar izskaust ar morāli vai ekonomiku
Mēģinājums izskaust politiku ar morāli vai ekonomiku ir bīstama ilūzija.
Morāles ierobežojumi. Šmits apgalvo, ka morāle nevar izskaust politiku. Morālie principi bieži tiek izmantoti, lai attaisnotu politiskās darbības, taču tie nevar aizstāt politiskās spriedzes un drauga-ienaidnieka dalījuma nepieciešamību.
Ekonomikas ierobežojumi. Tāpat ekonomika nevar izskaust politiku. Ekonomiskā savstarpējā atkarība var samazināt konfliktu iespējamību, bet nevar iznīcināt politiskās varas un konkurences pamatrealitātes.
Neizdevušos mēģinājumu piemēri:
- Tautu Savienība bija mēģinājums radīt morālu kārtību kara novēršanai, taču tā neizdevās, jo ignorēja politiskās realitātes.
- Eiropas Savienība ir mēģinājums radīt ekonomisku kopienu miera veicināšanai, taču tā nav novērsusi politiskās spriedzes starp dalībvalstīm.
9. Politiskā būtība ir cilvēka dabā
Politika ir fundamentāla cilvēka eksistences daļa.
Cilvēka daba un konflikts. Šmits uzskata, ka politika ir cilvēka dabā. Cilvēki ir dabiski pakļauti konfliktam, un šo tendenci nevar izskaust ar sociālo inženieriju vai morālu pārliecināšanu.
Cilvēka bīstamība. Politika rodas no “cilvēka bīstamības” – no spējas izrādīt vardarbību un agresiju. Šī bīstamība prasa valsts pastāvēšanu un politiskās varas īstenošanu.
Cilvēku konfliktu piemēri:
- Kari
- Revolūcijas
- Sabiedriskie nemieri
Šie konflikti ir politiskās varas un cilvēka dabas pamatrealitāšu izpausmes.
10. Politika ir fundamentāla cilvēka eksistences sastāvdaļa
Ja tauta vairs nepietiek enerģijas vai gribas sevi uzturēt politikas laukā, politika no pasaules nepazudīs. Pazudīs tikai vājš tauta.
Politikas noturīgums. Pat ja kāda sabiedrība cenšas izskaust politiku, tā nepazudīs no pasaules. Citas politiskās vienības turpinās pastāvēt un apdraudēs depolitizētās sabiedrības pastāvēšanu.
Izturība un vara. Spēja iesaistīties politiskā darbībā un aizstāvēt sevi pret ienaidniekiem ir būtiska jebkuras politiskās vienības izdzīvošanai. Tie, kas atsakās no politikas, galu galā tiks pakļauti tiem, kas to pieņem.
Politiskās izdzīvošanas piemēri:
- Valstis ar spēcīgām bruņotajām spēkiem un skaidru nacionālo identitāti ir lielākas izdzīvošanas iespējas politiskā konfliktu pasaulē.
- Sabiedrības, kas audzina politiskās tikumības – drosmi, apdomību un patriotismu –, ir labāk sagatavotas aizsardzībai pret ārējiem draudiem.
Last updated:
FAQ
What is "The Concept of the Political" by Carl Schmitt about?
- Central Thesis: The book explores the nature and definition of the political, arguing that the core of politics is the distinction between friend and enemy.
- Critique of Liberalism: Schmitt critiques liberalism for its attempts to neutralize and depoliticize public life, claiming that true politics cannot be eliminated.
- Historical Context: Written in the interwar period, the book reflects on the crisis of parliamentary democracy and the rise of new political forms.
- Expanded Edition: This edition includes Schmitt’s 1929 essay "The Age of Neutralizations and Depoliticizations," Leo Strauss’s critical notes, and a foreword by Tracy B. Strong.
Why should I read "The Concept of the Political" by Carl Schmitt?
- Foundational Political Theory: The book is a cornerstone of 20th-century political thought, influencing debates on sovereignty, democracy, and the limits of liberalism.
- Contemporary Relevance: Schmitt’s analysis of the friend-enemy distinction and critique of liberalism remain pertinent in understanding modern political conflicts.
- Intellectual Debate: The book is widely discussed and critiqued by major thinkers, including Leo Strauss, Jacques Derrida, and Chantal Mouffe.
- Insight into Political Identity: Schmitt’s work challenges readers to reconsider the seriousness and stakes of political life, especially in times of crisis.
What are the key takeaways from "The Concept of the Political" by Carl Schmitt?
- Friend-Enemy Distinction: The essence of the political is the grouping of people into friends and enemies, which can lead to existential conflict.
- Limits of Liberalism: Liberalism’s attempt to depoliticize society is both impossible and dangerous, as it ignores the inherent conflicts in human nature.
- Central Domains of History: Schmitt traces how Western societies have shifted their central concerns from theology to metaphysics, morality, economics, and finally technology.
- Politics as Destiny: The political is an inescapable aspect of human life, rooted in the potential for conflict and the need for decision.
How does Carl Schmitt define "the political" in "The Concept of the Political"?
- Friend vs. Enemy: Schmitt defines the political by the distinction between friend and enemy, which is more fundamental than moral, aesthetic, or economic distinctions.
- Public, Not Private: The enemy is always a public enemy, representing a real possibility of conflict between groups, not individuals.
- Existential Stakes: The political involves the potential for physical conflict, even war, making it a matter of life and death.
- Not Just Another Sphere: Schmitt argues that the political is not just one domain among others but is foundational to the existence of the state.
What is Schmitt’s critique of liberalism in "The Concept of the Political"?
- Negation of the Political: Schmitt claims that liberalism seeks to eliminate the political by promoting neutrality, compromise, and endless discussion.
- Inadequacy in Crisis: He argues that liberalism is unable to deal with existential threats or make decisive choices when faced with real enemies.
- Hidden Politics: Liberalism does not abolish conflict but merely hides it, leading to insincerity and a lack of genuine political engagement.
- Liberalism’s Failure: Schmitt sees the collapse of liberalism as opening the way for new, more decisive forms of politics.
What is the "friend-enemy" distinction and why is it central in "The Concept of the Political"?
- Defining Politics: The friend-enemy distinction is the criterion that defines the political, according to Schmitt.
- Group Identity: It is about collective identities, where groups define themselves in opposition to others.
- Potential for Conflict: This distinction implies the ever-present possibility of conflict, including war, as the ultimate expression of political antagonism.
- Beyond Morality: Schmitt insists this is not a moral or ethical distinction, but an existential one that determines the fate of groups and states.
How does Schmitt describe the historical process of "neutralizations and depoliticizations" in Western society?
- Shifting Central Domains: Schmitt outlines a progression from theological, to metaphysical, to moral, to economic, and finally to technical domains as the focus of Western societies.
- Search for Neutral Ground: Each shift represents an attempt to find a neutral, conflict-free domain to resolve disputes.
- Failure of Neutrality: Every new "neutral" domain eventually becomes another arena for conflict, showing the impossibility of true depoliticization.
- Age of Technology: In the 20th century, technology is seen as the ultimate neutral domain, but Schmitt argues it too becomes a tool for political struggle.
What is the significance of "The Age of Neutralizations and Depoliticizations" (1929) included in this edition?
- Contextual Expansion: This essay provides historical and philosophical context for Schmitt’s main argument by tracing the evolution of central domains in European thought.
- Critique of Technological Society: Schmitt warns that the rise of technology as a central domain leads to the loss of personal decision and sovereignty.
- Political Implications: The essay reinforces the idea that attempts to neutralize politics only shift conflict to new arenas, rather than eliminating it.
- Call for Renewal: Schmitt ends with a call for the West to recognize and confront the new forms of conflict arising from technological and political changes.
How does Leo Strauss critique and interpret Schmitt’s arguments in his "Notes on The Concept of the Political"?
- Polemic Against Liberalism: Strauss highlights that Schmitt’s argument is fundamentally a polemic against liberalism and its depoliticizing tendencies.
- The State of Nature: Strauss connects Schmitt’s concept of the political to the Hobbesian state of nature, emphasizing the ever-present potential for conflict.
- Limits of Schmitt’s Critique: Strauss suggests that Schmitt’s critique remains within the horizon of liberalism and does not fully escape its assumptions.
- Affirmation of Seriousness: Strauss interprets Schmitt’s affirmation of the political as a defense of the seriousness and existential stakes of human life against a world of mere entertainment or neutrality.
How does Schmitt’s association with Nazism affect the interpretation of "The Concept of the Political"?
- Biographical Context: Schmitt joined the Nazi Party and was involved in its legal and political apparatus, which complicates his intellectual legacy.
- Continuity of Thought: Critics note that Schmitt’s core ideas about law, sovereignty, and the friend-enemy distinction did not fundamentally change during his Nazi period.
- Ethical Dilemmas: The book raises questions about the relationship between a thinker’s political actions and their theoretical work.
- Ongoing Debate: Scholars continue to debate how much Schmitt’s political affiliations should influence the reading and use of his ideas.
What are some of the most important quotes from "The Concept of the Political" and what do they mean?
- "The specific political distinction to which political actions and motives can be reduced is that between friend and enemy." — This encapsulates Schmitt’s core definition of the political.
- "If a people no longer possesses the energy or the will to maintain itself in the sphere of politics, the latter will not thereby vanish from the world. Only a weak people will disappear." — Schmitt emphasizes the existential stakes of political life.
- "There is no rational purpose, no norm however correct, no program however exemplary, no social ideal however beautiful, no legitimacy or legality that can justify men’s killing one another for its own sake." — Schmitt acknowledges the limits of rational or moral justification in the face of political conflict.
- "Ab integro nascitur ordo." — Quoting Virgil, Schmitt suggests that order is born from renewal, hinting at the cyclical nature of political life and conflict.
How has "The Concept of the Political" by Carl Schmitt influenced modern political theory and debate?
- Revival of Interest: The book has seen a resurgence in academic and political discussions, especially regarding the limits of liberalism and the nature of sovereignty.
- Influence on Critics and Supporters: Thinkers across the political spectrum, from the Left (e.g., Chantal Mouffe) to the Right, have engaged with Schmitt’s ideas.
- Ongoing Relevance: Schmitt’s analysis of political identity, conflict, and the inadequacy of liberal neutrality continues to inform debates on populism, democracy, and international relations.
- Controversial Legacy: The book’s association with Schmitt’s Nazi past and its radical critique of liberalism make it both influential and contentious in contemporary discourse.
Review Summary
Politiskā jēdziena autors Kārlis Šmits ir pretrunīgi vērtēts darbs, kurā politika tiek definēta kā drauga un ienaidnieka atšķirība. Lasītāji atzīst Šmita analīzi par liberalismu un viņa kritiku pacifismam par dziļdomīgu, taču viņa saistība ar nacistisko režīmu rada bažas. Grāmata pēta politisko vienību dabu, suverenitāti un drauga-ienaidnieka dinamiku starptautiskajās attiecībās. Kamēr vieni slavē Šmita skaidro domāšanu, citi kritizē viņa bināro pasaules redzējumu un iespējamo autoritārisma attaisnojumu. Šis darbs joprojām ir ietekmīgs politiskās teorijas laukā, raisot nepārtrauktas diskusijas par tā nozīmi un sekām.
Der Begriff des Politischen Series
Similar Books
